Mūsdienu jaunākajam iepirkšanās veidam ir salīdzinoši nesena vēsture. Lielākā daļa cilvēku noteikti uzskata, ka šāda veida iepirkšanās radusies līdz ar interneta rašanos, bet tomēr patiesībā tas ja notika pāris gadus ātrāk. Pirmajās tehnoloģijās, lai nodrošinātu e-veikalu darbību, tika izmantoti iekšzemes televizori, telefoni un videotex funkcijas. Tas, iespējams, nebija tik ātrs un ērts pakalpojums kā mūsdienās, taču noderēja pašu vienkāršāko funkciju veikšanai. Šī tehnoloģija ļāva pircējiem sazināties ar pārdevēju netieši. Laika gaitā parādījās internets un to jau varēja nosaukt par interneta iepirkšanās revolūciju, jo pilnībā mainījās izmantotās tehnoloģijas un iepirkšanās process.
Iepirkšanās izmantojot tīkla pakalpojumus tika izgudrota 1979. gadā, un to paveica angļu uzņēmējs un izgudrotājs Maikls Aldrihs. Viņš izveidoja sistēmu, kurā iekšzemes tīkla televizors tika savienots ar reāllaika darījumu apstrādes datoru, ar iekšzemes telefona līnijas palīdzību. Šis uzņēmējs uzskatīja, ka pārveidotā videotex funkcija (TV sastopamamais teletex ir ļoti tuva alternatīva), kas pēc būtības bija vienkāršs izvēlņvadāms interfeiss, bija jauns un vispārēji piemērojams saziņas līdzeklis. Turklāt to varēja uzskatīt par pirmo šāda veida saziņas līdzekli kopš telefona izgudrošanas. Tas atļāva slēgtajām korporatīvo informāciju sistēmām tikt atvērtām ārpus korespondentu servisam, ne tikai transakciju procesu dēļ, bet arī ziņu sūtīšanai un informācijas saņemšanai/izplatīšanai, ko vēlāk nodēvēja par e-biznesu. Viņa definīcija par jauno masu komunikācijas mediju bija krietni vien atšķirīgāka par tradicionālajām masu mediju vai komunikāciju definīcijām un pēc 25 gadiem šī tehnoloģija kļuva par sociālo tīklu priekšteci. 1980. gada martā Maikls Aldrihs radīja biroju revolūciju, izliekot pārdošanā savu jauno tehnoloģiju, kura atļāva patērētājiem, pircējiem, aģentiem, izplatītājiem, piegādātājiem un servisa kompānijām būt savienotām vienā tīklā un būt spējīgām veikt darījumus elektroniski vienā laikā. Turpmākajā laikā šī sistēma tika ražota masveidā un tai tika veikti visdažādākie uzlabojumi – šīs sistēmas pat piedāvāja balss un rokas nospiedumu funkcijas. Pašas lielākās Lielbritānijas korporācijas izmantoja šos jaunos tehnoloģiju risinājumus. Tāpat savu attīstību uzsāka elektroniskie veikali. Viss šis pastāvēja vēl pirms pasaules interneta tīmekļa, IMB personālā datora un Microsoft MS-DOS izveides.
1990. gadā tika izveidots internets (WWW), kuru komerciāliem nolūkiem sāka izmantot 1991. gadā. Ievērojamas tehnoloģiju izmaiņas nāca 1994. gadā, kad internetā tika izveidotas vairāku banku pakalpojumu mājas lapas, tiešsaistes picas pasūtīšanas iespēja (”Pizza Hut”), Netscape SSL datu šifrēšanas kods un ”Intershop” pirmā interneta veikala sistēma. Pirmais datu aizsargātais mazumtirdzniecības darījums internetā notika 1994. gadā un tas notika NetMarket vai Internet Shopping Network e-veikalā. Gadu vēlāk savu darbību uzsāka divi, mūsdienās pazīstamākie interneta veikali – Amazon.com un izsoļu vietne eBay.com. Ķīnas lielākās komercgrupas Alibaba mājas lapas Taobao un Tmall tika izveidotas attiecīgi 2003. un 2008. gadā. Mazumtirgotāji palielina savu preču un pakalpojumu skaitu, jo tos pārdošanā iespējams likt vēl pirms tie ir pieejami pašiem pārdevējiem. Tādēļ nereti kāda ļoti populāra prece ir izpārdota vēl pirms oficiālās pārdošanas sākuma, jo to jau iepriekš rezervējuši un samaksājuši ļoti daudz pircēju.
Mūsdienās interneta veikalu nozares ienākumi pārsniedz vairākus miljardus gadā. Tas gan vairāk ir saistīts ar Āzijas un Ziemeļamerikas e-veikalu tīklu, jo tur šis pakalpojums ir kļuvis ļoti populārs un attiecīgi arī interneta veikalu skaits un preču klāsts ir daudz lielāks, nekā, piemēram, Latvijā, kur kopumā ir virs 1000 interneta veikaliem.
